Iedzīvotāji:

Iedzīvotāji: 1806 (2017. g.),  1929 (2013.g.) t.sk.47,7% vīriešu, 52,3% sieviešu.
Nac. sastāvs: 91,6% latviešu, 4,8% krievu, 1,4% baltkrievu.
1935.g. Kalsnavas pagastā bija 2573 iedz., t.sk. 97% latviešu, 2%krievu.
1941.g. padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 11, 1949.gadā – 110 Kalsnavas pag.iedīvotājus.
1989.g. Jaunkalsnavā bija 836 iedz., Aiviekstē- 406, Jāņukalnā- 76, Veckalsnavā -51 iedzīvotājs.

Ievērojamākās personības:

Juris Alunāns /1832-1864/
Vēstures dokumenti liecina, ka Alunāns pieder pie vecākajām Kalsnavas dzimtām. Alunāna dzimta dzīvojusi Jaunkalsnavas "Meža Gribēnos", kas arī uzskatāmi par Jura Alunāna dzimtas šūpuli. Jura tēvs Andrievs Alunāns, kas jau agrā jaunībā atstājis tēva mājas aprecas ar turīga krodzinieka Sniedzes - Brunovska meitu Edi. Nākamā dzejnieka vecāki jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas bijuši brīvi, jo atpirkušies no muižniekiem. ap 1830.gadu Alunāna tēvs atgriezās dzimtajā pusē un nomāja barona Kālena Jaunkalsnavas muižu, strādādams par pagasta skrīveri.

1832. gada 13. maijā kā savu vecāku sestais bērns dzimis Juris Alunāns. Viņa bērnība tad arī aizritējusi Kalsnavā. Alunāna tēvs gādājis, lai bērni iegūtu labu izglītību.

Juris Alunāns ir latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs, ievērojams publicists un valodnieks, dedzīgs cīnītājs par latviešu valodas un literatūras tiesībām, radikālākais jaunlatviešu darbinieks. Viņš ir pirmais latviešu valodas teorētiķis.

Viens no nozīmīgākajiem J.Alunāna nopelniem cīņa par latviešu nācijas kultūras tiesībām bija viņa darbība latviešu literārās valodas izveidē.

Latviešu nacionālās literārās valodas veidošanas darbs tika ievadīts ar J.Alunāna grāmatu "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas" (1856). Ievads, beigās pievienotais apcerējums ("Kāds vārds par latviešu valodu") un paši atdzejojumi rādīja latviešu literārās valodas pamatlicēju galvenos uzdevumus. Tie bija - valodas normēšana, vārdu krājuma tīrīšana un bagātināšana un ortogrāfijas reformēšana. Tā kā J. Alunāns prata vairākas valodas un bija daudz domājis par latviešu valodas problēmām, viņš zināja, kā latviešu vārdu krājums bagātināms un kas no tā skaužams.

Viņš ieviesis, piem., vārdu kokvilna (vācu Baumwolle).
Vārdus var arī aizgūt no citas valodas, pieskaņojot tos aizguvējas valodas likumiem.
Latviešu valodā ieviesies ir J. Alunāna no leišu valodas pārņemtais vārds kareivis,
no angļu valodas - ferma, drenas u.c.,
no krievu valodas - arbūzs,
no vācu valodas tikai viens vārds - vekselis, pārējie vācu termini tiek skauzti, piem., ģeldīgs - derīgs, ķirspēle - draudze, presēts - slogots, štrāpe - sods.
Tāpat viņš rūpējies par to, lai latviešu valodā sāktu lietot nepieciešamus internacionālus vārdus, piem., ideja, demokrātija.
Juris Alunāns ievērojami ir bagātinājis latviešu leksiku (ap 600 vārdu). Viņa doti vārdi (dažkārt ar citu nozīmi) ir, piem., attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība.

Augstu jānovērtē arī J.Alunāna neatlaidīgā cīņa par latviešu valodas tiesībām, tautas pašapziņas modināšana. Saviem tautiešiem J. Alunāns saka: "Tāpēc mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās. Turklāt nesmādējiet vis citas svešas valodas, sevišķi vāciešu valodu iemācīties, bet tās iemācijušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši. Tad latvietis savu tautas brāli, kas pie gaismas nācis, vairs ar greizām acīm neuzlūkos, bet ar to leposies, ka no viņu starpas arī mācīti, slavējami vīri ceļas; tad mācīti latvieši vairs savus tautas brāļus nesmādēs, bet tos lūkos arī pie gaismas vest, tad gaisma latviešu ātri pieņemsies."

Atdzejojis dzejnieka F.Čelakovska dzejolis „Nevis slinkojot un pūstot”, ko vēlāk komponēja A.Jurjāns.

JĀNIS SĀRTS /1905-1980/
(īstajā vārdā Jānis Apsītis)
Dzimis – 1905.gada 15.maijā Kalsnavas pagasta " Dūdumos" 
Miris - 1980.gada 26.maijā Kalsnavā, apbedīts Veckalsnavas kapos.
Izglītība – pabeidzis ģimnāziju, pašmācība

Dz. Saimnieka ģimenē. Pēc Pļaviņu ģimnāzijas beigšanas dzīvoja un saimniekoja tēva mājās, vienlaikus nodarbodamies ar rakstniecību; 1945-1951 izsūtījumā, pēc atgrišanās kolhoznieks. Bijis mākslinieku b-bas „Zaļā vārna”.